2003. gada jūlijs — Pašaizsardzības ABC

Pagājušajā turpinājumā iemācījāmies bloķēt lokveida spērienu augšējā līmenī (DŽJODAN MAVAŠI GERI) ar sekojošu sitiena kājas satveršanu un atbalsta kājas izsišanu. Tāpat apguvām spērienu sānis vidējā līmenī (ČJŪDAN JOKO GERI), kā arī aplūkojām tā praktisko lietojumu pretuzbrukumā. Tagad apskatīsim vēl vienu bloku vidējā līmenī un šai situācijai piemērotākos pretuzbrukuma paņēmienus.

Tuvcīņas paņēmiens vidējā līmenī 

    

Satverošais bloks vidējā līmenī – ČJŪDAN HIKI UKE (1. a, b, c attēls). Pēc funkcijas un izpildījuma formas ČJŪDAN HIKI UKE ir ļoti līdzīgs citam blokam vidējā līmenī – ČJŪDAN SOTO UKE. Roku darbība un gala stāvoklis ir tieši tāds kā ČJŪDAN SOTO UKE, tikai plaukstas nav savilktas dūrēs, bet gan izvērstas uz priekšu.

Izpildot bloku, jāņem vērā:

1) izpildot bloķējošo kustību, abu roku plaukstas nepārtraukti ir vērstas uz priekšu, bet elkoņi uz iekšpusi,
2) roku pirksti ir taisni, cieši kopā, īkšķis saliekts un atvilkts,
3) gala pozīcijā abu roku pirksti ir vērsti augšup – slīpi uz āru (45 grādi).

Pēc uzbrukuma bloķēšanas ar ČJŪDAN HIKI UKE ir ļoti parocīgi satvert pretinieka sitiena roku, tā gūstot labas pretuzbrukuma iespējas un priekšrocības. Ņemot vērā, ka šī bloka roku darbība ir aprakstīta žurnāla marta numurā pie ČJŪDAN SOTO UKE, pāriesim uz bloka praktisko izmantošanu.

Tuvcīņas paņēmiena izpilde kopā ar partneri

Abi partneri nostājas viens otram pretim HAN DZENKUCU DAČI stājā vidējā distancē. Stājām jābūt vienādām – abiem priekšā labā vai kreisā kāja. Rokas – ČJŪDAN KAME pozīcijā.

TORI liek uz priekšu aizmugurējo kāju un izpilda sitienu ČJŪDAN OI CUKI.
UKE liek soli atpakaļ ar priekšējo kāju un ar priekšējo roku izpilda bloku ČJŪDAN HIKI UKE ar sekojošu sitiena rokas satvērienu (2. a attēls).

Pēc tam liek soli ar aizmugurējo kāju uz priekšu aiz pretinieka priekšējās kājas, izpildot sitienu DŽJODAN OI CUKI (2. b attēls). Tad, vienlaikus ar priekšējās kājas celi klupinot pretinieka kāju ceļa locītavas iekšpusē un ar sitošās rokas elkoni, kurš atrodas pie pretinieka kakla, virzot pretinieku atpakaļ, nogulda viņu uz zemes un izpilda pretsitienu SEIKEN CUKI (2. c attēls).

2. a – sākumā sitošā roka tiek novirzīta ar bloku ČJŪDAN HIKI UKE, pēc tam izpilda tās satvērienu. Roka jāsatver pēc iespējas tuvāk elkonim, lai pretiniekam mazinātu pretošanās iespējas un kontrolētu to. Bloķējot sitošo roku, jācenšas pēc iespējas vairāk pretinieku sagriezt uz iekšpusi, jo tas apgrūtinās viņa pretdarbības iespējas.

2. b – liekot aizmugurējo kāju uz priekšu, jācenšas nostāties pēc iespējas tuvāk pretiniekam. Sitienu DŽJODAN OI CUKI izpilda zoda rajonā, pēc tam roka aizslīd pēc iespējas tālāk gar pašu pretinieka kaklu. Ideālā variantā jūsu gurns ir piespiests pie pretinieka gurna sāna, bet viņa plecs atrodas zem jūsu paduses. Jo jūsu stāvoklis būs tuvāks aprakstītajam, jo efektīvāka būs nākamā darbība.

2. c – tātad, gāžot pretinieku, vienlaikus darbojamies ar celi (arī gurnu), izsitot viņa kāju uz priekšu un ar roku veicot pretkustību, grūžot pretinieka ķermeņa augšdaļu kakla rajonā atpakaļ. Kad pretinieks, zaudējis līdzsvaru, krīt, pārvietojam savu priekšējo kāju uz sāniem, iesēžoties dziļā pietupienā, un noguldām viņu sev priekšā. Kad pretinieks guļ zemē, svarīgi ir atrasties pēc iespējas tuvāk viņam, pietupienam jābūt dziļam, bet mugurai taisnai – tas garantē efektīgu pretsitienu.

Visas kombinācijas laikā jānotur pretinieka sitiena roka satvērienā, lai nodrošinātu kontroli pār viņu un mazinātu pretdarbības draudus. Pretiniekam atrodoties guļus stāvoklī, nedrīkst zaudēt modrību, jo var sekot, piemēram, spēriens vai satvēriens aiz rokas vai pleca. Lai izvairītos no šādām situācijām, jācenšas noguldīt pretinieku pēc iespējas neērtākā pozīcijā un pretsitiens jāizpilda nekavējoties.

Sitieni ar elkoņiem

Tālāk par sitieniem ar elkoņiem. Sitienus ar elkoņiem izmanto, atrodoties tuvajā distancē. Kā pirmo apskatīsim DŽJODAN MAVAŠI HIDŽI ATE, proti, lokveida sitienu ar elkoni augšējā līmenī (3. attēls). Sitienu izpilda, virzot elkoni no pozīcijas HIKITĒ pa lokveida trajektoriju uz priekšu augšup, kamēr tas nonāk līdz ķermeņa viduslīnijai. Otrs elkonis kustas lejup, klāt pie ķermeņa – uz pozīciju HIKITĒ.

Izpildot šo sitienu, jāņem vērā:

1) abas rokas darbojas sinhroni, gala stāvokļus ieņemot vienlaikus,
2) gan sitiena izpildīšanas laikā, gan gala pozīcijā pleciem jābūt nolaistiem,
3) elkoņa locītavas ir maksimāli saliektas,
4) roka, kura tiek atgriezta HIKITĒ pozīcijā, tiek virzīta uz leju pie sevis, tādējādi piesedzot sānu.

Padoms: No praktiskā viedokļa sitieni ar elkoņiem efektīvāk izmantojami aizsardzībā nekā pretsitieni, jo tuvā darbības rādiusa dēļ uzbrūkot ir grūti aizsniegt pretinieku. Savukārt atvairot pretinieka uzbrukumu un atrodoties tuvajā distancē, HIDŽI ATE ir varens ierocis jūsu rokās.

Tuvcīņas paņēmiena izpilde kopā ar partneri

  

Aplūkosim DŽJODAN MAVAŠI HIDŽI ATE praktisko lietojumu no aizsardzības viedokļa (4. a, b attēls). Lai sekmētu arī cita, jau sarežģītāka paņēmiena (kustība uz priekšu ar piesoli, sitienu GJAKU CUKI un bloku ar aizmugurējās kājas roku) pilnveidošanu, izpildīsim šādu uzdevumu.

Abi partneri nostājas viens otram pretim HAN DZENKUCU DAČI stājā vidējā distancē. Stājām jābūt vienādām – abiem priekšā labā vai kreisā kāja. Rokas ČJŪDAN KAME pozīcijā.

TORI, atsperoties ar aizmugurējo kāju, liek priekšējo kāju uz priekšu, pievelk aizmugurējo kāju, tādējādi ar piesoli uz priekšu ieņem pozīciju HAN DZENKUCU DAČI un izpilda sitienu ČJŪDAN GJAKU CUKI (ar roku, kurai atbilstošā kāja atrodas aizmugurē).
UKE, atsperoties uz priekšējās kājas, liek aizmugurējo kāju atpakaļ, pievelk priekšējo kāju, tādējādi ar atsoli atpakaļ ieņem pozīciju HAN DZENKUCU DAČI un izpilda bloku ČJŪDAN HIKI UKE (ar roku, kurai atbilstošā kāja atrodas aizmugurē). Bloķējošā roka satver pretinieka sitošo roku. Noturot to, ar piesoli uz priekšu (kā tas aprakstīts TORI variantā) ieņem stabilu stāju un izpilda sitienu DŽJODAN MAVAŠI HIDŽI ATE (ar roku, kurai atbilstošā kāja atrodas priekšā).

Izpildot kombināciju, jāņem vērā:

1) bloķējot uzbrukuma sitienu, jāsaglabā vidējā distance,
2) veicot piesoli un pretsitienu, jā-ieņem tuvā distance,
3) izpildot DŽJODAN MAVAŠI HIDŽI ATE, jāsaglabā vizuāls kontakts ar pretinieku un mugura
nedrīkst būt saliekta uz priekšu vai citādi,
4) pretinieka sitošā roka jānotur satvērienā visas kombinācijas laikā,
5) satvērienam jābūt elkoņa locītavas rajonā.

Šo pašu kombināciju var izpildīt arī citos variantos. Piemēram, TORI izpilda sitienu ČJŪDAN OI CUKI ar soli uz priekšu, bet UKE liek soli atpakaļ un izpilda bloku ČJŪDAN HIKI UKE ar roku, kurai atbilstošā kāja atrodas priekšā. Pēc tam, liekot aizmugurējo kāju uz priekšu, izpilda pretsitienu DŽJODAN MAVAŠI HIDŽI ATE. Šajā variantā pēc atbildes paņēmiena izpildīšanas var turpināt kombināciju ar jau iepriekš aprakstīto paņēmienu (2. a, b, c attēls).

Padoms: Izpildot kombinācijas ar partneri, jāseko, lai visi paņēmieni tiktu izdarīti pēc iespējas reālāk. TORI jācenšas trāpīt pretiniekam (izņēmums ir galva), bet UKE jāatvaira uzbrukums un jāizpilda pretsitiens uzdevumā paredzētajā ķermeņa vietā. UKE nedrīkst izpildīt sitienu, piemēram, garām pretinieka galvai. Ja galva ir pārāk tuvu un nav iespējams roku pilnīgi iztaisnot, tad tai jāpaliek saliektai. Ļoti svarīgi ir iemācīties izjust attālumu starp sevi un pretinieku, kā arī kontrolēt savus sitienus atbilstoši situācijai. Lai panāktu pēc iespējas labāku kontroli pār savu tuvcīņas tehniku, neaizmirstiet izpildīt jau apgūtos sitienus un blokus, stāvot pret spoguli.

Lai izvairītos no traumām, kas saistītas ar distances izjūtas trūkumu, piedāvāju šādu vingrinājumu. Abi partneri nostājas viens otram pretim HEIKO DAČI stājā. Atkarībā no konkrētā sitiena tiek ieņemta vajadzīgā distance. Piemēram, izpildot sitienu DŽJODAN SEIKEN CUKI (skrūvējošais sitiens ar dūri augšējā līmenī), abi partneri novieto labās rokas dūri viens otram pie deguna – cik cieši tas ir iespējams. Pēc tam skaitot (lai izpildījums būtu sinhrons) vienlaikus izpilda sitienu. Sākumā temps ir lēns, bet vēlāk to paātrina atbilstoši iespējām. Galvenais uzdevums ir saglabāt maksimāli tuvu attālumu. Tieši tāpat izpilda arī citus sitienus. Kad tas ir nedaudz apgūts, šo pašu paņēmienu var veikt, pārvietojoties HAN DZENKUCU DAČI stājā. Jāņem vērā, ka kustībām jābūt vienlaicīgām un ka sitieni jāizpilda tikai pēc stabilas stājas ieņemšanas.

Nobeigumā – kāds sens japāņu nostāsts, kura jēga, manuprāt, ir labi saprotama. Tomēr padomājiet…

Paradīzes vārti

Samurajs, vārdā Nobusige, atnāca pie Hakuina un jautāja:
– Vai tiešām pastāv paradīze un elle?
– Kas tu esi? – apjautājās Hakuins.
– Es esmu samurajs, – karotājs atbildēja.
– Tu esot samurajs! – izsaucās Hakuins. – Kāds gan valdnieks gribētu tevi par savu sargu? Tev taču ģīmis kā ubagam.
Nobusige pārskaitās un ķērās pie zobena, bet Hakuins turpināja:
– Un tev ir pat zobens! Taču tas droši vien ir daudz par trulu, lai nocirstu man galvu.
Kad Nobusige bija izrāvis zobenu, Hakuins noteica:
– Te atveras elles vārti.
To izdzirdis, samurajs atlika zobenu makstī un paklanījās.
– Te atveras paradīzes vārti, – sacīja Hakuins.

(No grāmatas “Ne vējš, ne karogs”, 1991, “Avots”, Rīga)

Pauls Jurjāns
Foto – Māris Zemgalietis, BCCS Repro

__________________________________________________________________________________________
Žurnāls “Tēvijas Sargs”, 2003. gada jūlijs