1999. gada 1. jūlijs — Pašaizsardzība

 

“Ierocim ir jābūt drošam. Ierocim jābūt tādam, kas nepieviļ.”
Arnis Šauriņš, 2. dans Okinavas godžju-rju karatē

Kopš seniem laikiem cilvēkam uniformā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Tāpēc militāro struktūru cilvēkiem ir jārūpējas par savu formas tērpu, tā tīrību, kārtību. Ja pārfrazējam japāņu teikto, ka “karatē sākas un beidzas ar paklanīšanos”, var teikt, ka iespaids par cilvēku formas tērpā sākas un beidzas ar tā ārējo izskatu, stāju, izturēšanos un runas kultūru. Cilvēkam, kas valkā militāru formas tērpu, jābūt mērķim kļūt par karavīru šī vārda plašākajā nozīmē. Karavīrs līdzinās skolotājam, kura uzdevums un sūtība ir apkopot jaunāko, meklēt sevišķo parastajā, nodot savas zināšanas jaunākajiem. Tādiem, kas ir apstājušies savā izaugsmē, nav vietas bruņotajos spēkos. Tikai ar stingru atlasi un pārbaudi mēs panāksim, ka amatus ieņems profesionāļi.

Visiem tiem, kas grib mainīties, uzmundrinājumam der ielāgot japāņu zobencīņu meistara Mijamoto Musaši baušļus:

1. Nepieļauj ļaunas domas
2. Ceļš — praktizēšanā
3. Iepazīsti katru mākslu
4. Iepazīsti visu profesijas ceļu
5. Atšķir ieguvumu no zaudējuma dzīvē
6. Attīsti intuitīvo apkārtnes sapratni
7. Atskārsti neredzamo
8. Pievērs uzmanību pat visparastākajam
9. Nedari neko nevajadzīgu

Es ticu, ka latviešu tautas lepnums būs kareivji un virsnieki, kuru perfektais izskats, izturēšanās, stāja, fiziskā un profesionālā sagatavotība viesīs līdzcilvēkos cieņu un lepnumu. Tad mums būs daudz vairāk karavīru, kas jutīs senču klātbūtni, apzināsies seno saikni ar latviešu tautu, sapratīs tās vērtības, kas slēpjas latviešu tautas mākslas un kultūras krātuvēs, izpratīs to, ko izjuta mūsu karavīri, cīnoties zem dažādiem karogiem, bet vienmēr par vienu mērķi.

Un vēl kāda no Mijamoto Musaši atziņām: “Karavīra ceļš — pārvaldīt visas savu ieroču spējas. Ja karavīrs nemīl stratēģiju, kā tas varēs noteikt labumu, ko dod zobena asmens? Karavīram jābūt attīstītai gaumei.”

Pašaizsardzība — svarīga tēma katra Indivīda dzīvē. Kā izpaužas pašaizsardzība caur godžju-rju stilu? Un kas tieši tas ir? Kur to pielieto? Tādi būtu pirmie jautājumi lielākajai lasītāju daļai. Un, lūk, arī atbildes.

Godžju-rju (japāņu valodā — spēka un elastības skola) karatē ir viens no pasaulē visizplatītākajiem 4 karatē veidiem, no kuriem vēlāk radušies daudz šo stilu paveidu (piemēram, šotokan karatē ir ap 300 šī stila paveidu) un jaunu karatē veidu. Šo karatē veidu gadsimta sākumā radīja sensejs Čodžuns Mijagi. Savā sistēmā viņš iekļāva Okinavas salā (tagad Japānas sastāvdaļa) un Ķīnā apgūtās senās pašaizsardzības sistēmas un mācības metodes, kas palīdz cilvēkam turēties pretī apbruņotu vai neapbruņotu cilvēku un grupveida uzbrukumam. Godžju-rju karatē ir sitienu un spērienu tehnikas ar visām sitošajām virsmām (piemēram, elkoņi, ceļi, galva utt), metieni, žņaugšanas tehnikas, sāpju paņēmieni uz dažādām ķermeņa locītavām. Stājas ir šauras. Liela uzmanība tiek veltīta ātrām pārvietošanās kustībām. Šis karatē veids ir vairāk tuvcīņa — tuvā distancē sitieniem un spērieniem ir caururbjošs spēka raksturs. Lai tuvcīņā varētu sekmīgi cīnīties, ķermenis labi jānorūda pret sitieniem. To panāk ar īpašiem elpošanas vingrojumu kompleksiem un ķermeņa norūdīšanas metodēm, ari ar bloķējošo virsmu norūdīšanu. Lai attīstītu spēcīgu sitienu, izmanto īpašu inventāru un to vingrojumu kompleksus, kas nostiprina muskulatūru un ļauj attīstīt sitienu. Uz godžju-rju karatē pamatiem vēlāk radušies tādi kontakta karatē veidi kā kjokušinkai, ašihara, košiki, daido-džuku u.c.

Sensejs Mijagi ilgus gadus vadīja apmācības Okinavas Policijas akadēmijā, kur pašlaik vada nodarbības viens no viņa labākajiem skolniekiem sensejs Eiiči Mijazato (10. dans). Godžju-rju meistari ir centušies saglabāt šo tehniku, papildinot to ar daudz modernāku cīņu tehniku elementiem un mācību metodēm. Godžju-rju karatē skolas tradīcijas un ideja dzīvo.

Godžju-rju meistari plaši izmanto šī karatē veida tehnikas arsenālu, apmācot dažādu valstu militāro akadēmiju audzēkņus un dažādu uzdevumu militāro vienību kaujiniekus, kā arī sastādot dažādas apmācības programmas. Godžju-rju karatē tehniku izmanto daudzās valstīs, piemēram, Kanādā, Ukrainā, Izraēlā, ASV, Krievijā, Beļģijā, Austrijā u.c. Latvijā godžju-rju karatē federācija pēc īpašām programmām ir apmācījusi dažas struktūras: policijas mobilo pulku, policijas un zemessardzes nodaļas.

__________________________________________________________________________________________
Laikraksts “Tēvijas sargs”, 1999. gada 1. jūlijs