1998. gada 24. jūlijs — Spēcīgi un veseli 21. gadsimtā
Latvijas karatisti kopā ar Okinavas sensejiem. 2. rindā pirmais no labās — Laimonis Brauns.
(Foto no L. Brauna albuma)
Manī dziļu saviļņojumu ir atstājuši divi spēcīgi notikumi, kas izraisa pārdomas par mūsu tautas virzību tālāk Viens no tiem ir Latvijas Dziesmu un Deju svētki, kuros mēs baudījām mūzikā mūsu tautas milzīgo kultūras un gara spēku. Otrs — 1. vispasaules un 3. Eiropas karatē Džundokana Godžju-rju stila seminārs Itālijā, kurā piedalījās arī šī raksta autors.
Karatē par mieru
No 20. līdz 28. jūnijam Assisi pilsētā 17 Latvijas karatisti gan tikās ar veciem paziņām no Baltkrievijas, Maskavas, Kaļiņingradas, Vācijas, Itālijas, Portugāles, gan guva jaunus draugus no Kanādas, Anglijas, Dienvidāfrikas u.c. valstīm. Seminārs notika ar devīzi «KARATE FOR PEACE» («Karatē par mieru»). Šī 40 pasaules nāciju tikšanās bija veltīta ari to cilvēku atbalstam Umbrijas un Marče provincēs, kur nesen bija notikusi spēcīga zemestrīce. Miera simbolika izteica galveno pamatprincipu — veidot ideālu personību sabiedrībā, kur valda miers un mīlestība. Es negribu vēlreiz atkārtoties presē par karatē dzīves veidu, kam cilvēki Japānā velta visu savu mūžu.
Pēc svinīgās semināra atklāšanas 20. jūnijā, treniņi notika četras reizes dienā. Piedalījās dažāda vecuma un abu dzimumu sportisti ar visdažādākajām jostu krāsām.
Atceros 1996. gadā semināru Kamenē, kurā piedalījās ārkārtīgi daudz vācu ģimeņu. Teiksim, tētim ir melnā josta, mammai oranžā, bet dēlam vai meitiņai zilā. Kolosāli, aug veselīga, spēcīga ģimene.
Semināru noslēdza turnīrs (Kumitē) un atestācijas eksāmens melnajām jostām.
Latvijas karatisti dzēš katedrāli Venēcijā
Mēs pilnīgi iedziļinājāmies precīzā tehniskā izpildījumā, sensejs zālē piegāja ikvienam klāt un laboja kļūdas. No Kanādas ieradās galvenais sensejs Jamanaka, kurš laipni ielūdza Latvijas karatistus pie sevis uz semināru Toronto, apsolot materiāli palīdzēt dzīves apstākļu uzlabošanā.
Šīs tikšanās ir saistītas arī ar ekskursijām pa ievērojamākajām vietām valstīs, kurām braucam cauri. Rīgas gidi mums rādīja Džuljetas māju Veronā, Dantes piemiņas vietas Florencē, iepazināmies ar Zalcburgu un Nīrnbergu, Adrijas jūras piekrastes pilsētiņām, pabijām teiksmainajā San Marino pundurvalstiņā. Neaizmirstams notikums bija Venēcijā, kur bija aizdegusies katedrāle. Latvijas karatisti piedalījās dzēšanas darbos, nesa ārā no katedrāles mēbeles.
Karatē ir dzīves veids
Jāņus svinējām kopā ar saviem skolotājiem, kanādiešiem, kaļiņingradiešiem, baltkrieviem, maskaviešiem un somiem. Mani pārsteidza japāņu skolotāju ārkārtīgā enerģija, nenodziestošais smaids, dzīves mīlestība. Nodomāju, ka šie smaidošie «večuki» droši vien otrajā dienā pēc dažu stundu gulēšanas Itālijas karstumā būs paguruši. Taču biju ārkārtīgi pārsteigts, redzot skolotājus jau iesildāmies ar vieglu vingrošanu viesnīcas palmu dārzā un pēc tam tādus pašus enerģiskus četrreizējā treniņā karatē dodžjo (zālē). Tas ir 50 gadu stāžs viņu dzīves veidā, kas izveidojis šos smaidošos večukus gluži kā no dzelzs.
Karatē dzīves veids ir jāatšķir no komerciālā boksa, kikboksa, cīņām bez noteikumiem. Godžju-rju Džundokan stils ietver ari aikido, džiudžitsu, kikboksinga un boksa elementus. Galvenais ir garīgā un ķermeņa attīstība. Estētikas pamatprincipi ir absolūts klusums zālē, cieņa pret partneri, kategoriski nosodāma ir karatista skaļa plātīšanās, lielīšanās un klaigāšana sabiedriskās vielās. Hiromi Suzuki februāra seminārā Rīgā mums teica: «Ja Jūs esat apguvuši jau augstu meistarību vienā stilā, jūs varat ari apmeklēt treniņus citos cīņas veidos, piemēram, vienu dienu nedēļā veltot boksam, otru aikido, trešo paukošanai u. c.
Džundokan stila sabiedrība Rīgā ir izveidojusies kā draudzīga ģimene, kurai ir draugi visā pasaulē. Mēs vairs neesam vakarējie, paši iegūstam tiešu informāciju no Okinavas skolotājiem, regulāri uzturam kontaktus ar Jamanako no Kanādas un Suzuki no Stokholmas. Vienu dienu treniņu vadīja Aleksandrs Micuļēvičs, kurš atbraucis no franču leģiona dienesta, pavadīja atvaļinājumu Rīgā. Rojas jaunieši atceras Sašu no 1990. gada semināra laika, vēl Rojas vidusskolā redzams viņš kopā ar citiem rojeniekiem izgaismotajā diapozitīvā pie sienas.
Džundokan treniņnometne Rojā
No 23. jūlija Rojā darbosies Džundokan atpūtas treniņnometne, kuru vadīs Arnis Šauriņš, jau pazīstams Rojas jauniešiem no iepriekšējiem gadiem. Ikviens no Talsu rajona, kurš grib veidot citādi savu dzīvi, tiek ielūgts kopīgos treniņos, kuri notiks 3 reizes dienā. Vecumam un dzimumam nav nozīmes. Jūs visi būsiet gaidīti baltā kimono 10 dienu bezmaksas treniņos. Pēc tam varēsiet savu kvalifikāciju pilnveidot, pa reizei apmeklējot Rīgā treniņus kopā ar Rīgas karatistiem, un lai nākamajā Vispasaules Džundokana seminārā pusi autobusa aizpildītu mūsu novada karatisti. Es ticu, ka tā būs. Mums jābeidz vaimanāt un gausties par jauniešu nodzeršanos un dīkdienību. Iesoļosim veseli un spēcīgi 21. gadsimtā!
Laimonis Brauns, skolotājs
__________________________________________________________________________________________
laikraksts “Banga”, 1998. gada 24. jūlijs