1998. gada 24. jūlijs — Spēcīgi un veseli 21. gadsimtā

karatisti-ar-okinavas-sensejiem

 

Latvijas karatisti kopā ar Okinavas sensejiem. 2. rindā pirmais no labās — Laimonis Brauns.
(Foto no L. Brauna albuma)

Manī dziļu saviļņojumu ir atstājuši divi spēcīgi notikumi, kas izraisa pārdomas par mūsu tautas virzību tālāk Vi­ens no tiem ir Latvijas Dziesmu un Deju svētki, kuros mēs baudījām mūzikā mūsu tautas milzīgo kultūras un gara spēku. Otrs — 1. vispasaules un 3. Ei­ropas karatē Džundokana Godžju-rju stila seminārs Itālijā, kurā piedalījās arī šī raksta autors.

Karatē par mieru

No 20. līdz 28. jūnijam Assisi pilsē­tā 17 Latvijas karatisti gan tikās ar ve­ciem paziņām no Baltkrievijas, Maska­vas, Kaļiņingradas, Vācijas, Itālijas, Portugāles, gan guva jaunus draugus no Kanādas, Anglijas, Dienvidāfrikas u.c. valstīm. Seminārs notika ar devīzi «KARATE FOR PEACE» («Karatē par mieru»). Šī 40 pasaules nāciju tikšanās bija veltīta ari to cilvēku atbalstam Umbrijas un Marče provincēs, kur nesen bija notikusi spēcīga zemestrīce. Miera simbolika izteica galveno pamatprinci­pu — veidot ideālu personību sabiedrī­bā, kur valda miers un mīlestība. Es ne­gribu vēlreiz atkārtoties presē par karatē dzīves veidu, kam cilvēki Japānā velta visu savu mūžu.

Pēc svinīgās semināra atklāšanas 20. jūnijā, treniņi notika četras reizes dienā. Piedalījās dažāda vecuma un abu dzi­mumu sportisti ar visdažādākajām jostu krāsām.

Atceros 1996. gadā semināru Kame­nē, kurā piedalījās ārkārtīgi daudz vācu ģimeņu. Teiksim, tētim ir melnā josta, mammai oranžā, bet dēlam vai meitiņai zilā. Kolosāli, aug veselīga, spēcīga ģimene.

Semināru noslēdza turnīrs (Kumitē) un atestācijas eksāmens melnajām jostām.

Latvijas karatisti dzēš katedrāli Venēcijā

Mēs pilnīgi iedziļinājāmies precīzā tehniskā izpildījumā, sensejs zālē piegā­ja ikvienam klāt un laboja kļūdas. No Kanādas ieradās galvenais sensejs Jamanaka, kurš laipni ielūdza Latvijas karatistus pie sevis uz semināru Toronto, apsolot materiāli palīdzēt dzīves apstāk­ļu uzlabošanā.

Šīs tikšanās ir saistītas arī ar ekskursijām pa ievērojamākajām vietām val­stīs, kurām braucam cauri. Rīgas gidi mums rādīja Džuljetas māju Veronā, Dantes piemiņas vietas Florencē, iepa­zināmies ar Zalcburgu un Nīrnbergu, Adrijas jūras piekrastes pilsētiņām, pabijām teiksmainajā San Marino pundurvalstiņā. Neaizmirstams notikums bija Venēcijā, kur bija aizdegusies katedrāle. Latvijas karatisti piedalījās dzēšanas darbos, nesa ārā no katedrāles mēbeles.

Karatē ir dzīves veids

Jāņus svinējām kopā ar saviem skolotājiem, kanādiešiem, kaļiņingradiešiem, baltkrieviem, maskaviešiem un somiem. Mani pārsteidza japāņu skolo­tāju ārkārtīgā enerģija, nenodziestošais smaids, dzīves mīlestība. Nodomāju, ka šie smaidošie «večuki» droši vien otrajā dienā pēc dažu stundu gulēšanas Itālijas karstumā būs paguruši. Taču biju ārkār­tīgi pārsteigts, redzot skolotājus jau ie­sildāmies ar vieglu vingrošanu viesnī­cas palmu dārzā un pēc tam tādus pašus enerģiskus četrreizējā treniņā karatē dodžjo (zālē). Tas ir 50 gadu stāžs viņu dzīves veidā, kas izveidojis šos smaido­šos večukus gluži kā no dzelzs.

Karatē dzīves veids ir jāatšķir no komerciālā boksa, kikboksa, cīņām bez noteikumiem. Godžju-rju Džundokan stils ietver ari aikido, džiudžitsu, kikboksinga un boksa elementus. Gal­venais ir garīgā un ķermeņa attīstība. Estētikas pamatprincipi ir absolūts klu­sums zālē, cieņa pret partneri, katego­riski nosodāma ir karatista skaļa plātīša­nās, lielīšanās un klaigāšana sabiedris­kās vielās. Hiromi Suzuki februāra seminārā Rīgā mums teica: «Ja Jūs esat apguvuši jau augstu meistarību vienā stilā, jūs varat ari apmeklēt treniņus citos cīņas veidos, piemēram, vienu die­nu nedēļā veltot boksam, otru aikido, trešo paukošanai u. c.

Džundokan stila sabiedrība Rīgā ir izveidojusies kā draudzīga ģimene, ku­rai ir draugi visā pasaulē. Mēs vairs ne­esam vakarējie, paši iegūstam tiešu informāciju no Okinavas skolotājiem, regulāri uzturam kontaktus ar Jamanako no Kanādas un Suzuki no Stokholmas. Vienu dienu treniņu vadīja Aleksandrs Micuļēvičs, kurš atbraucis no franču leģiona dienesta, pavadīja atvaļinājumu Rīgā. Rojas jaunieši atceras Sašu no 1990. gada semināra laika, vēl Rojas vidusskolā redzams viņš kopā ar citiem rojeniekiem izgaismotajā diapozitīvā pie sienas.

Džundokan treniņnometne Rojā

No 23. jūlija Rojā darbosies Džundokan atpūtas treniņnometne, kuru va­dīs Arnis Šauriņš, jau pazīstams Rojas jauniešiem no iepriekšējiem gadiem. Ik­viens no Talsu rajona, kurš grib veidot citādi savu dzīvi, tiek ielūgts kopīgos treniņos, kuri notiks 3 reizes dienā. Ve­cumam un dzimumam nav nozīmes. Jūs visi būsiet gaidīti baltā kimono 10 die­nu bezmaksas treniņos. Pēc tam varē­siet savu kvalifikāciju pilnveidot, pa reizei apmeklējot Rīgā treniņus kopā ar Rīgas karatistiem, un lai nākamajā Vis­pasaules Džundokana seminārā pusi au­tobusa aizpildītu mūsu novada karatisti. Es ticu, ka tā būs. Mums jābeidz vai­manāt un gausties par jauniešu nodzeršanos un dīkdienību. Iesoļosim veseli un spēcīgi 21. gadsimtā!

Laimonis Brauns, skolotājs
__________________________________________________________________________________________
laikraksts “Banga”, 1998. gada 24. jūlijs